Trīs visbiežāk sastopamie alerģiju veidi ir blusu alerģiskais dermatīts, barības alerģija un nopietnākā, grūti kontrolējamā – atopija (līdzinās cilvēku saslimšanai ar astmu, tikai izpaužas citādi). Katram no alerģiju veidiem simptomi atšķiras, taču pirmais vienmēr ir nieze.
Ja sunim kasoties uz ādas nav apsārtuma, kažokā nav izkasīti caurumi, satraukumam nav pamata.
Visātrāk problēmas var redzēt balto dzīvnieku īpašnieki. Dzīvnieka asarās un siekalās ir pigments – laizot spalvu vai acīm asarojot, uz spalvas paliek brūni nocietējumi. Vai arī uz baltām ķepām sāk parādīties brūnumi. Pie atopijas simptomi visātrāk parādās pirkststarpās, jo tur suni ar jebkuru apmatojuma tipu spalva ir īsa un uzreiz var ievērot, ka niezošās pirkststarpas dzīvnieks sācis intensīvi laizīt.
Diagnozes noteikšana ne vienmēr ir vienkārša, jo, piemēram, barības alerģijas un atopijas simptomi var kombinēties. Veterinārārstam tad ir svarīgi atklāt ādas bojājuma primāro cēloni – to konstatē pēc ādas stāvokļa izmaiņām.
Ja izveidojušās strutainas kreveles, visbiežāk pie vainas bijusi ādas mikrotrauma, pēc tam šī vieta sastrutojusi un sākusi niezēt. Alerģijas gadījumā sākotnēji āda ir ideāla, tad apsarkst, niez, un četrkājainis to sāk pastiprināti laizīt, kasīt, bet vēlāk – jau grauzt.
Lai mazinātu alerģijas izpausmes, svarīgi noteikt konkrētus alergēnus, un visgrūtāk to izdarīt atopijas gadījumā. Viena iespēja - alergēnus atklāt pēc asins-analīzēm laboratorijā, otra – ar intradermālo jeb ādas testu (uz ādas veic skrāpējumus, ievadot noteiktu alergēnu komponentus). Diemžēl Latvijā nav tādas laboratorijas, bet ir iespēja analīzes nosūtīt uz ārzemēm – tuvākā laboratorija atrodas Helsinkos. Latvijā alerģijas diagnostika pārsvarā tiek veikta, pamatojoties uz klīnisko un dermatoloģisko izmeklēšanu, kā arī citu iespējamo diagnožu izslēgšanas metodi.
Blusu alerģiskais dermatīts.
Šī ir visbiežākā alerģiskā reakcija. Alerģijas izpausmes ietekmē blusu populācija, saskarsmes biezums un ilgums, turklāt jūtīgums palielinās līdz ar dzīvnieka vecumu. Īpaši jūtīgam sunim pietiek ar vienu dzēlumu, lai viņš kasītos divas nedēļas.
Sākumā ir izteikta nieze. Vēlāk, laizot spalvu un kasot ādu, kažokā pie astes saknes veidojas caurums, uz ādas izveidojas liela, asiņaina krevele, pēc tam parādās arī strutas.
Likvidējot blusas, problēma ir atrisināta, taču, ja kasīšanās dēļ uz ādas radies iekaisums, jādodas pie vetārsta, kurš ieteiks medikamentus iekaisuma reakcijas samazināšanai un ādas kopšanai.
Atopija.
Līdzinās cilvēku saslimšanai ar astmu. Dzīvnieks ieelpo alergēnus vai uzņem caur ādu – tie var būt ziedputekšņi, pelējums, putekļu ērcīte, dažādi augi, insekti, patiesībā jebkas apkārtējā vidē.
Četrkājainis laiza un grauž ķepas, berzē acis (vizuāli ap acīm izveidojas tādas kā brillītes), berzē purnu (ap o veidojas apsārtums).
Alerģisko izpausmju mazināšanai nozīmē antihistamīnus un hormonālos preperātus, taču tiem ir daudz blakņu, tāpēc no lielu devu lietošanas vēlams izvairīties. Lai kontrolētu alerģisko procesu, vetārsts jāapmeklē reizi mēnesī – tā mēģinot atrast dzīvniekam piemērotāko medikamenta devu, kas palīdz mazināt niezi un nerada daudz blakņu. Papildus dzīvniekam var noteikt arī tā saukto taukskābju terapiju (ar omega preperātiem) un lokālu ārstēšanu.
Ar atopiju slimu suni svarīgi ļoti labi kopt – mazgāt ar piemērotiem šampūniem, ķemmēt un pasargāt no blusām.
Barības alerģija.
Alerģijas gadījumā pazīmes līdzīgas kā atopijai.
Jāievēro speciāla diēta ar mājās gatavotu barību. Sākumā diētai divu mēnešu garumā izvēlas vienu ogļhidrātu un vienu olbaltumu avotu – vislabāk rīsus, kam pievieno vistu vai zivi (piemēram, mencu). Šajā laikā suns drīkst padzerties tikai ūdeni, viņam nedrīkst dot ne vitamīnus, neko citu, pat ne citu ēdienu. Ja pēc diviem mēnešiem dzīvniekam vairs nav niezes un viņam atjaunojas labs apmatojums, uz nedēļu jāiekļauj ēdienkartē kāds jauns komponents. Ja suns atsāk kasīties, jauno komponentu atkal uz nedēļu noņem un novēro, ja pārstāj kasīties, tas nozīmē, ka viens alergēns jau atrasts. Ja vairāku nedēļu laikā nieze neparādās, alergēnu turpina meklēt, pievienojot arvien jaunus komponentus, taču tos drīkst pievienot tikai pa vienam.
Sausā barība sastāv no ļoti daudziem komponentiem, tāpēc ar to nevar noteikt alerģijas cēloni.
Jārēķinās, ka alergēnu noteikšana var prasīt sešus mēnešus.
Kombinētie atopijas un barības alerģijas simptomi.
Iekaisušo zarnu slimība
Caureja, ādas izsitumi, dažkārt vēdera izejā sastopamas asins daļiņas.
Pat ja barība ik pa laikam tiek mainīta, šie simptomi atkārtojas – acīmredzot organisms reaģē uz kādu barības sastāvdaļu.
Ārējās auss iekaisums
Auss kanāls pastāvīgi ir sarkans, no auss izdalās nepatīkama smaka, saskatāmi dzelteni, ķēpīgi izdalījumi – ar laiku āda kļūst čokuraina, sabiezē, auss kanāls noslēdzas, tam vairs nav ventilācijas, un ausī veidojas abscesi.
Anālo dziedzeru iekaisums
Apsārtums ap anālo atveri un šļūkāšana un dibena – iekaisums četrkājainim rada niezi. Šļķāšanu uz dibena parasti saista ar vēdera parazītu klātbūtni, taču visbiežāk šis simptoms saistīts ar alerģiju.
Pirkststarpu iekaisums
Sākotnēji pirkststarpas ir apsārtušas un niez, tad veidojas cistas. Iekaisumu var ietekmēt vai izsaukt arī ķīmiskās vielas, ar ko ziemā kaisa ielas.
Ņemts no žurnāla Astes 04.2007.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru